Kāzu organizatori un dažādu pakalpojumu sniedzēji nereti norāda, ka ir kāda lieta, ko vēl daudz grūtāk izprast nekā Bermudu trijstūri, proti, līgavas prātu. Ikviena līgava, šķiet, jau no saderināšanās brīža savā prātā virpina neskaitāmi daudz domu. Nenoliedzami, dažreiz dažām līgavām tur, galvā, izveidojas arī sava veida haoss. Bet kas tad galu galā ir tās lietas, par kurām domājam, un kāds ir kāzu plānošanas process no pašas līgavas redzesloka?
To mums palīdzēja saprast Londonā dzīvojošā līgava Elīna Krafte, kas ar savu līgavaini Juri Priedi ir kopā jau desmit gadus un šajā ziemā viens otram teiks jāvārdu Dominikānas Republikā.
SADERINĀŠANĀS
Esmu bildināta divas reizes. Taisnības labad jāsaka – abas no viena un tā paša cilvēka. Pirmo reizi tiku bildināta pirms vairāk nekā sešiem gadiem Latvijā, pie jūras Kurzemes pusē, manu vecāku priekšā, bet otro reizi sagaidīju īsi pēc tam, kad jau bijām izlēmuši par kāzām Dominikānas Republikā. Šis lēmums tika pieņemts pie vīna glāzes mūsu kopā būšanas devītajā gadadienā. Neilgi pēc tam mēs devāmies ceļojumā uz Ņujorku, kur tiku bildināta otro reizi.
Mana mamma vienmēr teica, ka pēc tik ilga laika Jurim būs jābildina vēlreiz, kas tā arī notika. Es laikam pat vārdiem nespēju izteikt savas sajūtas – Juris tik tiešām pārspēja pats sevi! Tajā vakarā Juris man lūdza saģērbties tā, kā pašai vislabāk patīk, un minēja, ka mani sagaida pārsteigums. Mums jau sen bija ieplānots tovakar apmeklēt Rokfellera centra skatu laukumu, ko arī izdarījām. Vēlāk nogājām lejā, apstaigājām apkārtni, un Juris pateica, ka jābrauc atkal augšā. Un tā mēs nonācām Bar 65, kur bija vienkārši fascinējošs skats uz Ņujorkas pērli Manhetenu un lielpilsētas naksnīgo panorāmu.
Galdiņu, protams, Juris bija pasūtījis pie paša loga ar vienreizēju skatu. Pēc brīža Juris mani aicināja aiziet uz citu telpu, kur esot sarunājis iestādes darbinieku, kas mūs nofotografēs ar skaisto skatu fonā. Mirklī, kad mūs fotografēja, mans klusais partizāns notupās uz viena ceļa un bildināja mani.
Prieka asaras, smieklu lēkme, pārsteigums un apmulsums. Kā izrādījās, Juris gredzenu jau bija pasūtījis sen un tikai gaidīja īsto mirkli. Un sagaidīja.
PLĀNOŠANA
Kad sākām aktīvi ķerties klāt kāzu plānošanai, lielā sajūsma par izvēlēto kāzu galamērķi pamazām sāka izgaist. Mēs ar Juri nezinājām, no kura gala sākt kaut ko darīt, jo nekad pirms tam pat nebijām bijuši kāzās, kur nu vēl tādās, kas tiek rīkotas citā valstī. Šāda koncepta kāzu plānošana tomēr atšķiras. Nevaru noliegt, sākotnēji mūs pārņēma neliela panika, bet tad, kā saka, sākām likt visu pa plauktiņiem.
Sapratām, ka ir jāsāk ar budžetu, jo kopumā no tā ir atkarīgs, ko tu vari un ko nevari atļauties. Tālāk sekoja lielākais un patīkamākais darbs – viesu aicināšana. Plānojot kāzas citā valstī, jārēķinās, ka uz kāzām, visticamāk, neieradīsies visi, kas tiks uzaicināti.
Mēs bijām ļoti pārsteigti, jo jau šobrīd apstiprināto viesu skaits tuvojas 30 cilvēkiem. Plānojot galamērķa kāzas, vienmēr jāņem vērā, ka gala summa būs lielāka. Protams, ja mēs brauktu tikai ar Juri un ģimenēm, tad mēs noteikti iekļautos īpašā kāzu piedāvājuma cenā, bet, tā kā uz kāzām ieradīsies daudz vairāk cilvēku, cena pieaug. Jo galu galā mēs vēlamies, lai viss izdotos skaisti.
Esmu sava veida terminators, ja runa ir par plānošanu un organizēšanu. Iespējams, tas ir arī viens no iemesliem, kādēļ izvēlējāmies svinēt savas kāzas Dominikānas Republikā, lai man būtu pēc iespējas mazāk jāplāno un jādomā. Ja mēs kāzas organizētu Latvijā, tad es noteikti uztrauktos par katru mazāko sīkumu, gala rezultātā, nešaubos, mēs paliktu bez vedējiem un varbūt pat es – bez vīra. Toties tagad visi vienkārši gaida, kad pienāks mūsu lielā diena, un, protams, katrs savu atvaļinājumu, tai skaitā mēs paši.
Protams, ir bijušas tādas reizes (labi, neliegšos, daudz reižu), kad es vakarā vai nakts vidū zvanu savai mammai vai draudzenei un panikā uzdodu dažādus jautājumus. Reizēm arī vienkārši gribas pasūdzēties, cik viss ir grūti, un arī tādi brīži, manuprāt, ir normāli. Ir ļoti grūti plānot savas kāzas, kad esi tik tālu prom no savas ģimenes un draugiem.
Labi, ka man ir mana mamma, kas ir mans lielākais zelts un lepnums un vienmēr ir gatava mani uzklausīt jebkurā diennakts stundā.
KĀZU VIETA
Kad pirms pāris gadiem ar Juri bijām Dominikānas Republikā, mēs joka pēc izvēlējāmies savu vietiņu, kur varētu noritēt mūsu kāzu ceremonija. Laikam jau tad pavisam neapzināti nolēmām, ka precēsimies tieši tur. Tur mums ļoti iepatikās viņu nepiespiestā, relaksējošā gaisotne, un, ne mazāk svarīgi, man patīk latīņamerikāņu mūzika, valodas un dejas. Ja Latvijā mūsu kāzas notiktu, ilgākais, divas dienas, tad Dominikānā mēs visi kopā būsim vairāk nekā nedēļu.
Dominikānai noteikti piestāvēs arī mūsu kāzu tematika – mēs būsim kā divas jūras zvaigznes. Šis simbols mums ir visur – uz ielūgumiem, galda kartēm, kāzu tortes, kokteiļu galda, gredzenu kastītes, un mani vecāki Latvijā pat pasūtīja īpašas glāzes ar šo simboliku.
Par kāzu vietu izvēlējāmies Dreams Palm Beach Punta Cana – esam tur jau bijuši un mūs tur viss ļoti apmierināja. Mūsu gadījumā katrs viesis maksā pats par sevi, jo tas būtībā ir arī viņu atvaļinājums. Protams, es nosedzu visas izmaksas saviem vecākiem, lai gan mamma negribēja tam piekrist, tādēļ nonācām pie kompromisa – es izmaksāju vecākiem ceļojumu, bet viņi parūpējas par manu kleitu.
Kad izlēmām svinēt kāzas Dominikānas Republikā Dream Palm Beach Punta Cana, mums bija jāiziet cauri apmēram šādai secībai:
- jaizvēlas savs kāzu piedāvājums – mēs paņēmām dārgāko, jo tas mums šķita vispiemērotākais. Tas, kuru piedāvājumu labāk izvēlēties, atkarīgs no tā, cik liels būs kopējais viesu skaits;
- viesiem ieteicams palikt tajā pašā viesnīcā, citādi katras dienas ieejas maksa būtu vēl aptuveni 60 dolāri, lai varētu kopīgi pavadīt laiku;
- vēl viens ļoti svarīgs uzdevums ir atrast savu fotogrāfu! Viesnīca, protams, piedāvā savu, bet mēs izvēlējāmies fotogrāfu ārpus viesnīcas. Par to mums vajadzēja samaksāt papildus, bet mums ļoti patika mūsu fotogrāfs. Patiesībā citiem pāriem varētu ieteikt noalgot fotogrāfu no Latvijas un apmaksāt vēl viņam ceļojumu, jo izmaksu ziņā cenu atšķirība nebūs liela. Dominikānā profesionālu fotogrāfu neizdosies atrast lētāk nekā par 1800 dolāriem uz astoņām stundām;
- dīdžeju cenas Dominikānā arī, protams, ir ļoti pārspīlētas, trīs stundas izmaksā aptuveni 1200 dolārus;
- jāņem vērā, ka dominikānieši ir ļoti relaksēti cilvēki. Pie viņiem viss notiek ļoti lēni un bez steigas, viss ir excelente (tā ir viņu īpašā frāze).
KLEITA
Neapšaubāmi, ikvienai līgavai tieši kāzu kleita ir viena no svarīgākajām lietām visā kāzu procesā. Būšu godīga – kleitas meklēšana ir stresa pilns pasākums, tādēļ galvenais to visu darīt ar zināmu humora devu un jautrā gaisotnē.
Es savu īsto kleitu meklēju arī Londonā, bet atradu Rīgā. Jāsaka, bija veikali un saloni, kuros es novēroju taktiku, kad pārdevējas uzstājīgi mēģina panākt, lai līgava kaut ko iegādājas, kamēr viņa sabrūk, nopērk, aizmūk no veikala vai arī pārdomā par precībām. Vienmēr esmu domājusi, kādēļ veikalu pārdevējas tā dara, ja labi zina, ka līgavas jau tāpat ir stresa pilnas un vienīgais, kas mums, līgavām, vajadzīgs, ir mierīga atmosfēra. Mēs ar mammu un labāko draudzeni pabijām diezgan daudzos salonos, bet, jāsaka, tikai pāris vietās es jutu brīvu gaisotni, piemēram, Love Story un Myosotis, kur arī nopirku savu fantastiski skaisto kāzu kleitu.
ES BŪŠU SIEVA!
Tā vien šķiet, ka mēs ar Juri kopā esam jau veselu mūžību un tagad izdarīsim to, kas varbūt bija jāizdara jau sen, – kļūsim par vīru un sievu.
Reizēm cilvēki jautā: “Kā tu zini, ka viņš ir tas īstais un vienīgais?” Ja godīgi, es nezinu, bet es to jūtu, jo katru reizi, kad viņu aspkauju, es sajūtu, ka tās ir manas mājas.
Saprast, ka neesi vairs tikai kāda dzīvesbiedre, bet gan līgava un drīz arī sieva, ir vārdiem neaprakstāmi. Tas ir cits attiecību līmenis, cits kopā ejamais ceļš. Tāda sajūta, ka attiecības zināmā mērā sākas no jauna. Lai būtu veiksmīgās attiecībās, darbs viennozīmīgi sākas katram pašam ar sevi un tikai tad vienam ar otru. To gan reizēm vieglāk pateikt nekā izdarīt – arī es vēl pie tā strādāju. Bet, kā saka, mūžu dzīvo, mūžu mācies.
