Viņa iedvesmo – tik dzirkstoša un enerģijas pilna. Viņa izstaro prieku un liek labi justies ikvienam, kas viņai blakus. Sarkanas lūpas viņai patiesi piestāv, ne tikai viņai, bet arī tam, ko viņa dara.
Sindija Vilde-Spinga ir radījusi pasākumu aģentūru, kas dzirkstī tieši tāpat kā tās īpašniece.
Starp Chocolate events aktīvajiem darbiem Ligavam.lv aicināja Sindiju uz sarunu, lai parunātu par dzīvi, pasākumiem un topošo kāzu sezonu.
Tu esi aģentūras īpašniece ar lielu atbildību, bet tai pašā laikā no tevis staro sievišķība. Kā tu sevī savieno šīs lietas?
Radīt svētkus ir sievišķīgi, rūpēties par viesiem arī ir sievišķīgi. Jā, man ir atbildība par savu uzņēmumu, par cilvēkiem, kas tur strādā un saviem klientiem, bet es nereti jūtos kā mamma, kas visus šos elementus savieno kopā. Protams, manā darbā parādās arī vīrišķīgās rakstura iezīmes – jābūt stingrai un ne pārlieku emocionālai, bet kopumā es cenšos rast līdzsvaru starp šīm lietām. Šobrīd es cenšos atrast līdzsvaru starp mājām un darbu – līdz šim man tas labi neizdevās, bet tagad ar vien vairāk uzticos savai komandai un zinu, ka, pat ja nebūšu klāt, viņi visu padarīs lieliski.
Bet šāda atziņa noteikti nav pie tevis atnākusi dienas laikā – reizēm ir grūti palaist vaļīgāk vadības grožus…
Teikšu godīgi, ka esmu izgājusi cauri tam posmam, kad man bija ļoti grūti uzticēties saviem darbiniekiem un viņiem savukārt bija grūti ar mani sastrādāties, jo nesaprata, ko es no viņiem gaidu. Man šķita, ka es visu varu izdarīt labāk viena. Tādēļ es patiešām lepojos ar sevi, ka tagad esmu sasniegusi to stāvokli, kad nešaubīgi varu uzticēties savai komandai. Un tas ir svarīgi, īpaši tādēļ, ka mans prāts darbojas nepārtraukti 24 stundas diennaktī. Otra mana komanda ir mana ģimene, kas arī ir nenovērtējams atbalsts un pats labākais ir tas, ka mēs varam lietas darīt kopā – Jānis mūsu pasākumos ir bijis DJ, bet dēls Hugo vispār ļoti izbauda jebkuru pasākumu, uz kuru tiek paņemts līdzi – arī viesi vienmēr priecājas, ja viņš ir klāt.
Tu visu stāsti ar tik lielu pašpārliecību, bet vairākkārt intervijās esi minējusi, ka pamatskolā biji savā ziņā neglītais pīlēns…
Jā, es nevaru noliegt, ka manā gadījumā ceļš uz pašpārliecinātību, ir bijis ciklisks. Bija brīdis, kad varēju padoties un kļūt par daļu no pelēkās masas vai arī iet uz priekšu, attīstīt sevi un kāpt ārpus savas komforta zonas.
Es biju no tām meitenēm, kas klusībā ar lecamauklu rokās dzied pie spoguļa, bet publiski ir pārbijušās līdz nemaņai.
Mani ļoti izmainīja tas, ka 19 gados, nevienam neko īsti neteikdama, aizbraucu uz Parīzi – tas bija grūdiens visai manai dzīvei. Iemīlējos pilsētā un paliku tur pusgadu. Dzīve pati izdarīja visu, kas darāms – kādu dienu Elizejas laukos mani uzrunāja modeļu aģents un es kļuvu par modeli Parīzē. Pēc tam, kad atgriezos Latvijā, sapratu, ka es varu daudz vairāk, nekā man varbūt sākotnēji šķita. Tas man iedeva drosmi un adrenalīnu kāpt nemitīgi ārpus savas komforta zonas. Vēl aizvien šobrīd man patīk sevi izaicināt, mēs pat ar draudzenēm esam sarunājušas radīt pašas sev leģendārus notikumus, piemēram, ierakstīt studijā dziesmu vai geocaching ielikt pašas savu pieturpunktu.
Patiešām tā vien gribas pārsteigumā ieplest acis, kā tu visu paspēj – ne tikai izdarīt, bet arī būt – uzņēmēja, sieviete, māte, tu pati?
Es patiešām esmu sapratusi, ka šobrīd man vissvarīgākais esmu es pati, jo, ja es pati nebūšu ar sevi apmierināta, nejutīšos skaista un vesela, tad es nevarēšu būt laba mamma un sieva.
Es nevēlos tikai eksistēt. Es vēlos svinēt dzīvi. Es vēlos būt priecīga un apmierināta ar jebkuru situāciju savā dzīvē.
Ir jāsaprot, ka tu nevari patikt visiem šajā dzīvē, tu nevari nopelnīt visu pasaules naudu un izdarīt visus pasaules darbus, un padarīt visus cilvēkus laimīgus. Svarīgākais ir darbs ar sevi un tas, ka tu kā sieviete un kā cilvēks padari laimīgu pati sevi.
Un tad tu, būdama laimīga sieviete, satiki savu vīru…
Es nekad neesmu uz to koncentrējusies – ja sieviete vēl ir viena, tad tas tikai nozīmē to, ka viņai vēl ir dots laiks sevi attīstīt, pilnveidot un iepazīt, pavadīt laiku ar sevi un draugiem. Ģimene, protams, ir fantastiska dāvana, bet jāsaprot, ka līdz ar to tu zaudē daļu savas brīvības.
Un tad, kad sieviete ir apmierināta ar sevi, zina, ko vēlas un kas ir pati kā personība, viņa atrod sev īsto vīrieti, nevis pirmo garāmgājēju, kurš licis viņai sajusties kaut uz brīdi īpaši.
Diemžēl ļoti daudzas sievietes šādās attiecībās dzīvo, balstoties uz atmiņām, ka trīs gadus atpakaļ bija tik labi abiem kopā, būs noteikti atkal. Tas nekas, ka nu jau pēdējo gadu viņus patiesībā nekas nesaista.
Neslēpšu, ka agrāk biju greizsirdīga sieviete. Tagad cenšos šo kaiti arvien dziļāk no sevis izkliedēt. Esmu sapratusi, ka, pat ja kaut kas tāds notiktu, tāds vīrietis nebūtu domāts man. Jo pašpārliecinātāka kļūsti, jo mazāk izjūti tādas emocijas kā greizsirdību. Esmu nonākusi līdz tam brīdim, kad spēju nepieķerties tik ļoti lietām, situācijām un cilvēkiem un palaist tās vaļā. Kas ir gājējs, to nevar noturēt. Kam es esmu vajadzīga, tas turēsies, cik ilgi būs lemts. Visu nosaka mana attieksme – tikai no tās rodas arī konkrētais rezultāts.
Tā izklausās kā ideālā sieviete, saki, vai tev kādreiz uznāk arī izmisuma brīži?
Jā, protams, to es saucu par sevis žēlošanas posmu. Un, kad man gribas sevi pažēlot, es sev to arī ļauju. Ir dienas, kad es viena pati varu apēst veselu saldējuma kasti vai izdzert pudeli vīna, vai nopirkt kārtējo apavu pāri, bet esmu sapratusi, ka galvenais sevi par to nešaustīt, lai būtu kaut kāds efekts no tā. Galu galā tā ir daļa no dzīves.
Mums ir dots ļoti maz laika tajā, tādēļ vienmēr jādara tas, ko tu visvairāk vēlies un tas jādara tagad, jo tu nezini, kas būs rīt vai pēc nedēļas.
Tu esi izteikti sievišķīga būtne. Kas, tavuprāt, vislabāk raksturo sievišķīgu sievieti un vīrišķīgu vīrieti?
Sievišķīga sieviete var būt trausla, bet tai pašā laikā viņas spēku dod viņas gudrība un viedums. Viņa ir mātišķa un rūpējas par citiem, bet neupurē sevi un savu ikdienu. Sievišķīga sieviete ļoti labi izskatās kā mājas darbos, tā izejot sabiedrībā. Sievišķīgas sievietes gaita ir ļoti nozīmīga, viņa jūt savu ķermeni un tas ir kā papildinājums viņas būtībai.
Savukārt vīrišķīgs vīrietis ir tāds, kas dejo pa dzīvi – viņš spēj iznest savu sievieti jebkurā situācijā.
Viņš ir džentelmenis un radoši erudīts. Vīrietim jāpapildina sieviete, jāprot pastāvēt par sevi un jāaizstāv sava sieviete jebkurā dzīves situācijā. Un vīrišķīgam vīrietim jābūt izcilai humora izjūtai.
Savu ģimeni tu mīli, savai komandai – uzticies, bet kur slēpjas tavs noslēpums saglabāt lieliskas attiecības ar klientiem?
Pirmkārt, jau tas, ka katru no saviem klientiem uztveru kā draugu, kā cilvēkus, ar kuriem kopā radīt mākslas darbu. Tas joprojām ir komandas darbs, un viena no šīs komandas sastāvdaļām ir pats klients, jo ir ļoti svarīgi, lai viņš mums uzticētos un mēs spētu nojaukt visas robežas. Tas attiecas arī uz kāzām – tas ir brīnišķīgs kopdarbs, kur mēs jaunajam pārim palīdzam izbaudīt viņu īpašo dienu, jo tā paskrien nemanot, tādēļ mēs mēģinām visu kāzu gatavošanās laiku padarīt par svētkiem – tu svini to, ka tu precies.
Kāzu gatavošanās laikā īpaši līgavām ir vajadzīgs atbalsts un mēs esam klāt, lai to dotu, tādēļ ir svarīgi, lai būtu ķīmija ne vien starp pašu pāri, bet arī starp pāri un aģentūru.
Manuprāt, ir patiesi svarīgi lauzt stereotipus, ka aģentūras ir vienīgi bizness, lai nopelnītu pēc iespējas vairāk naudas. Protams, tas ir bizness, bet lielisks gala rezultāts bez pamatīgas sevis ieguldīšanas šajā darbā nemaz nav iespējams. Pagājušajā gadā mēs organizējām teju 50 pasākumus, un tā ir patiesi liela atbildība – izdarīt visu tā, lai gan viesi, gan jaunās ģimenes būtu patiesi laimīgas savā īpašajā dienā.
Kā tu ikdienā atslēdz savu prātu?
Es nezinu, vai man to vajag atslēgt, jo principā pasākumu organizēšana nav tikai mans darbs – tas ir mans dzīvesveids. Strādājot tik plašā sfērā, esmu sapratusi, ka gūstu iedvesmu no katra pasākuma, ko organizējam. Agrāk es nespēju savus organizētos pasākumus uztvert kā svētkus, pēdējos gados esmu to iemācījusies un man jāsaka – tiklīdz tos uztver kā svētkus arī sev pašai, mainās pacilātības un noskaņojuma līmenis.
Es to iesaku arī pāriem, kas precas – kāzu dienā kādā mirklī paņemt kopīgu pauzi un paskatīties uz visu no malas – izbaudīt mirkli.
Mēs to praktizējam arī ar savu komandu – ļauties mirklim.
Man ir savas dzīves kaislības ārpus darba. Viena no tām ir jāšana – zirgi ir mana vājība, viņi man dod mieru un palīdz sakārtot domas, savukārt enerģiju man dod tautiskās dejas deju kolektīvā “Līgo”. Dejas man uzjundī emocijas un sajūtas un palīdz būt harmonijā ar savu ķermeni un prātu. Tās mani iedvesmo. Lai gan dejoju vidējās paaudzes deju kolektīvā, mēs reizēm uzvedamies kā bērni un tas ir fantastiski, jo tieši bērnišķība iedod dzīvesprieku.
Chocolate Events radās pirms 8 gadiem – kā, tavuprāt, šo gadu laikā mainījusies kāzu nozare Latvijā kopumā?
Pirmkārt, tas, ka kāzas ir vissarežģītākais pasākums organizatoriem, nav mainījies, bet šo gadu gaitā esmu sapratusi, ka tā ir mana sirdslieta. Tieši tādēļ man pāri nereti kļuvuši par labiem draugiem. Otrkārt, varu teikt, ka pāri ir kļuvuši daudz drosmīgāki. Ja pirmās kāzas, ko organizējām, vēl bija tipiski tradicionālas, tad, gadiem ejot, pāri ir lauzuši daudzus stereotipus un sapratuši, ka galvenais darīt to, ko vēlas paši. Es vienmēr pāriem cenšos atgādināt:
“Tās ir tavas kāzas, tu precies tikai vienu reizi mūžā un tērē tam savu naudu – tad precies tieši tā, kā tu pats vēlies”.
Latvieši kā tauta baidās no visa jaunā un tagad, kad pavīd aizvien vairāk piemēru, kā svinēt kāzas citādāk, arī pāri kļūst drosmīgāki. Kāzas var nosvinēt ļoti skaisti arī pēc latviskām tradīcijām, izvairoties, piemēram, līst cauri palagam, kas izgriezts sirds formā. Kāzas šobrīd tiek svinētas salīdzinoši daudz, tādēļ viss jārada pēc iespējas personīgāk katram pārim atsevišķi. Mūsu galvenais uzdevums ir parādīt to īpašo individualitāti, kas ir katrā pārī.
Ja tev būtu vēlreiz dota iespēja organizēt savas kāzas, vai tu tajās kaut ko izvēlētos mainīt?
Jā, es domāju, ka noteikti mainītu. Pagājuši gandrīz pieci gadi, kopš apprecējāmies, un cilvēks piecu gadu laikā mainās. Es pati organizēju savas kāzas un kā palīgus piesaistīju savus draugus, bet tagad saprotu, ka tā bija vislielākā kļūda, jo viņi neizbaudīja šīs kāzas. Ja man šobrīd būtu iespēja to mainīt, es uzticētu to darīt savai komandai vai arī piesaistītu kādu citu aģentūru – man būtu ļoti interesanti paskatīties, kā strādā citi šīs jomas profesionāļi.
To noteikti nebūtu viegli izdarīt, ņemot vērā, cik daudz kāzu aģentūru šobrīd ir…
Tiesa, Latvijā pēdējo gadu laikā radušās patiešām daudz kāzu aģentūru. No vienas puses man ļoti patīk konkurence, jo tā iedzen azartā un ātrāk mudina domāt uz priekšu, attīstīties un radīt aizvien interesantākas idejas, no otras puses, skatos skeptiski uz nekvalitatīvām aģentūrām – ir daudzas aģentūras bez pieredzes, kas bojā arī šo tirgu kopumā.
Ja mēs uzņemamies atbildību par pilnu servisu, tad kvalitātei un sirsnīgām emocijām, kas paliek spilgti atmiņā no kāzu dienas, ir augstākā vērtība.
Un tā tam būtu jābūt – jo aģentūras darbu veiks kvalitatīvāk, jo arī pāriem būs vēl lielāka uzticība aģentūrām kā tādām, un viņi brīvi līdz smalkākai detaļai varēsi izbaudīt savu dienu, neraizējoties ne par ko. Tikai ļaujoties mirkļa burvībai un baudot šo pasakaino notikumu. Šobrīd novēroju to, ka cilvēki paliek arvien dullāki un radošāki. Līgavas kļūst drosmīgākas un plīvuru vietā izvēlas vainagus vai pat izteiksmīgas matu rotas, piemēram, no spalvām. Vārdu sakot, ir atļauts viss, ko vien pāris pats vēlas – drosmīgajiem pieder pasaule! Kad tad vēl, ja ne savās kāzās?
