Par latviskām kāzām ir dzirdēts daudz, bet ko tad īsti šis jēdziens “latviskas kāzas” sevī ietver? Vai tās ir kāzas, kuras tiek sauktas par vedībām vai arī kāzas, kurās jaunais pāris tērpies tautastērpos? Vai par latviskām kāzām var tikt dēvētas arī tās, kur vienīgā no latviskajām tradīcijām ir vairāk kā stundu garš mičošanas rituāls? Interpretācijas ir tik dažādas, cik dažādi tiek saprasts un skaidrots pats jēdziens “latviskums”, bet viena lieta ir pavisam skaidra – sava veida maģija šim latviskumam piemīt, īpaši jau saulgriežu laikā.
Pēc mičošanas tic visam
Šķiet, ka viszināmākā tradīcija kāzās, kas nereti tiek likta ar vienlīdzības zīmi – latviskums, ir mičošana. Pāri, kas to piedzīvojuši latviskajās tradīcijās, atzīst, ka tas ir bijis viens no maģiskākajiem brīžiem visā kāzu dienā. Līga un Nauris Jansoni savu jāvārdu baznīcā draugu un tuvinieku klātbūtnē teica pagājušā vasarā, un kā pārsteigumu jaunajam pārim vedēji pusnaktī bija uzaicinājuši folkloras kopu Delve.
Vairāk kā stundu garajā mičošanā tika iesaistīts ne tikai jaunais pāris, bet arī viesi, organizējot atsevišķus rituālus kā sievietēm, tā vīriešiem. Protams, katrs no šiem rituāliem līdzi nesis savu jēgu un vēstījumu.
“Atminos, kā pēc mičošanas teicu viesiem, ka tagad ticu visam – kā Dievam, tā Ziemassvētku vecītim un brīnumu fejām. Tas tiešām bija ļoti aizkustinošs un maģisks piedzīvojums,” atzīst Līga.
Nejaukt kopā dažādas tradīcijas
Tiesa, par mičošanas nepieciešamību kāzās ir visdažādākie uzskati, bet ir kāda būtiska lieta, ko aicina saprast ikviens kāzās iesaistītais, proti, izprast, mičošanas un latvisko rituālu patieso nozīmi.
Kāzu fotogrāfs Billijs Locs iesaka pāriem saprast to, ko viņiem nozīmē kāzu ceremonija baznīcā un latviešu tradiconālie rituāli un pārdomāt to, ko iekļaut savā kāzu dienā, jo ceremonija baznīcā un latviešu tradicionālā jeb pagāniskā mičošana esot ļoti atšķirīgas lietas.
“Domāju, ka labāk vai nu pieturēties pie baznīcas vērtībām ar ceremoniju dievnamā vai arī plānot savas kāzas latviski ar līdzināšanas ceremoniju, bet nejaukt šīs lietas kopā vienā dienā,” tā norāda Billijs.
Arī augu sieva un dvēseles atbalsts Inin Nini norāda, ka mičošanas tradīcijas ir rūpīgi jāizvērtē, jo, viņasprāt, alkohols kāzās nekādā veidā nav apvienojams ar svētajiem rituāliem, piemēram, mičošanas tradīciju.
“Ja gribas to izvērst kā patiesu auglības ceremoniju, pateicību pagātnei un aizlūgumu par nākotni, tad alkohols šajā kontekstā nav iedomājams.
Ja ir zināms, ka viesi būs noreibuši, labāk šādas sakrālas, skaistas lietas neveikt. Vilšanās sajūta būs visiem – gan jaunlaulātajiem, kurus traucēs dažādās enerģijas telpā, gan viesiem, kuri reibumā gaidīs “lielāku šovu”, gan pieaicinātajiem rituālu veicējiem, kuri nevarēs pilnībā paveikt savu svēto darbu,” atzīst Inin Nini.
Katram latvietim galvā ir mežs
Šim, daudzējādā ziņā piekrīt arī kāzu vadītājs Arvis Zēmanis, kas ne tikai vada kāzas, bet arī ir radījis pats savu latviskas mičošanas programmu pāriem. Latviskās tradīcijas Arvim nav svešas, jo septiņu gadu garumā ir dejojis A grupas tautas deju kolektīvā Līgo. “Es vienmēr esmu tuvu stāvējis folklorai – gan maniem bērniem bija krustabas, gan manās paša kāzās bija mičošanas rituāls ar folkloras kopu, tāpat esmu bijis daudzās tautas deju dejotāju kāzās – tur visur esmu ieraudzījis ne tikai savu, bet arī citu cilvēku latviskumu pavisam citā gaismā.
Esmu pārliecināts, ka katrā latvietī mīt latviskums, mūsu asinīs plūst upe, mums uz mēles ir tautasdziesmas, jo mēs mākam gan vēlēt, gan saņemt vēlējums un visbeidzot – ikvienam latvietim galvā ir mežs, un katram latvietim vajag atrast savu mežu,” pārliecināts Arvis.
Viņš arī norāda, ka kāzas nav grafiks, tādēļ nav nepieciešams mičošanu organizēt pusnaktī, tikai tādēļ, ka tā ir paredzēts. “Ideālais laiks mičošanai patiesībā būtu ap plkst. 11. Tajā laikā viesi vēl nav tik noreibuši, spēj koncentrēties un viņi organiski netiek izrauti no ballītes noskaņojuma.
Ja vēlamies, lai viesi būtu mierīgi un emocionāli, tad pusnakts varētu vairs nebūt īstais laiks mičošanai, īpaši tad, ja kāzās tiek lietoti alkoholiskie dzērieni,” stāsta Arvis. Viņš, veidojot mičošanas rituālu, to ir nodēvējis par vēlējumu došanu, kā laikā viesi pārim klusībā teic labus vēlējumus. Tos teic gan neprecētie, gan jau laulībā esošie pāri – viņiem šis mičošanas rituāls palīdz atgriezties savas mīlestības sajūtās.
