Kā izvēlēties galamērķi medusmēnesim, kur aizbraukt, lai patiesi izbaudītu laiku divatā? Viens no pēdējā laikā populārākajiem latviešu ceļojumu galamērķiem ir Kuba, un pieredzē par braucienu uz Kubu dalās latviešu ceļojumu iedvesmas bloga Sapņu Medniece (www.sapnumedniece.lv) autore Alīna, kura Kubā paviesojās divatā ar vīru Jēkabu, kurš ir fantastisko fotogrāfiju autors. Seko viņu piedzīvojumiem citās valstīs arī Instagram (www.instagram.com/lincalincalinca) kontā!
Mūsu brauciens uz Kubu
Kuba ir tik daudzpusīga! Tā ir gan nepieradinātā brīvības sala, kuru apceļot budžeta variantā, stopējot, braucot ar vietējiem autobusiem un dzīvojot pie vietējiem casa particulare; gan arī luksusa Kuba, kur vietējo kolorītu var baudīt dozēti – kādā no daudzajām viesnīcām Varadero kūrortā. Šeit slejas lielās viss-iekļauts tipa viesnīcas ar smilšainām pludmalēm, baseiniem un SPA procedūrām. Braucienu uz Kubu var organizēt gan iegādājoties vien aviobiļeti un visu plānojot pašam, gan arī uzreiz rezervējot čartrreisa aviobiļeti un viesnīcu, piemēram, tūrisma aģentūrā.
Lai arī maijs tiek uzskatīts par nesezonu Kubā, tuvojošos lietavu un karstuma dēļ, mēs par to nebēdājam un droši dodamies ceļā! Lidojums ir no Frankfurtes ar čarterreisu, kas pilns vācu tūristu, un līdz viesnīcai tiekam organizētā veidā ar tūrisma kompānijas autobusu. Viesnīcu tirgus Kubā tikai sāk atvērties lielajām kompānijām, tādēļ jārēķinās, ka,
ja viesnīcā paredzēts pavadīt vairāk laika nekā tikai pa nakti, tā jāizvēlas augstākas klases un ar lielāku zvaigznīšu skaitu, jo šeit to standarts ir nedaudz zemāks.
Rezervējot noteikti vajadzētu pieteikt, ka šis ir medusmēnesis, un tad var gaidīt jaukus pārsteigumus no viesnīcas!
Varadero ir fantastiska – tirkīzzilais ūdens, uz kuru saulrietā lūkojamies arī no mūsu numuriņa, sakopta teritorija ar palmām un smilšu pludmale, no kuras nevēlamies doties prom. Tā vien šķiet, ka lielais vairums apmeklētāju tā arī dara – te pilnīgi noteikti nedēļu var gulēt smiltīs, baudot nebeidzamos ruma kokteiļus un svaigi pagatavotus mango smūtijus!
Mēs gan vēlamies arī kaut ko redzēt un ne tikai pagulšņāt, tāpēc dodamies izbrauciens ar vietējiem šoferiem. Gan gluži retro auto, gan arī mūsdienīgākos braucamajos, kurus šoferi tāpat katrā brīvā brīdī pucē ar mazām lupatiņām un otiņām. Grūti spriest, kāda Kuba bija pirms pieciem vai desmit gadiem, taču Kuba vairs noteikti nav tāda, kāda tā bija kādreiz. Šoseju malās aizvien manāmi uzraksti „Sociālisms vai nāve” un zīmējumi par to kā kubiešu dūre sasit Onkuli Semu, taču tūrisms ir kļuvis par ļoti nozīmīgu Kubas ienākumu avotu. Par sociālismu gan vēsti kaut vai tas, ka Kubā aizvien ir divas valūtas, moneda nacional jeb MN un CUC jeb konvertējamie peso (MN pret CUC attiecība ir 25 pret 1, 1 CUC ir 1 USD).
Ir tūristu un vietējo Kuba. Tur, kur ir daudz tūristu, vietējie dzīvo salīdzinoši labi – viņiem rokās spīd jaunākie viedtālruņu modeļi. Lielajās pilsētās dzīve šķiet tāda pati kā citur Karību reģonā, taču kādā brauciena dienā lūdzam piestāt Jovellanos, pilsētā, kurā nav nekā, kas varētu interesēt tūristus, ja vien neskaita dažus kilometrus tālāk esošo Vladimira Iļiča Ļeņina kolhozu. Visu garāmgājēju acis pievēršas mums un tiek pārtrauktas sarunas. Ātri apskrienam apkārt dažiem kvartāliem un redzam to Kubas nabadzību, par kuru esam dzirdējuši iepriekš. Te pārtikas veikalā nav pilnīgi nekā. Elektronikas veikalā nemana neko vairāk par sienas pulksteņiem. Nekur tālu pat neesam aizbraukuši – esam uz šosejas pa ceļam uz Cūku līci. Starp citu, laukus te aizvien apstrādā izmantojot lopus un traktori ir retums.
Komisijas un dolāru koks
Pirms braukt uz Kubu, vajadzētu izlasīt Kubas alterantīvo gidu, Cuba Conga. Ja tev ir kubiešu draugs, tad tavas izmaksas par braucienu var būt par 30% lielākas, nekā ja ceļo pats. Par katrām pusdienām, uz kurām tevi atvedīs kubiešu draugs, viņš saņems komisiju. Protams, ka tā netiek atrēķināta no restorāna peļņas! Iedomājies, ka ej pa ielu un ieraugi koku, kurā aug dolāri. Vai iesi tam garām? Noteikti nē! Ja no tā nokritīs kaut lapiņa, tu to kratīsi tik ilgi, kamēr vairs nekas nenāks nost. Esi sveicināts Kubā, tu esi dolāru koks!
Ceļojumā smējāmies, ka rums ir lēts, bet tualetes dārgas. Pie katras kafejnīcas, benzīntanka, viesnīcas tualetes sēž sieviete, kas izsniedz tualetes papīra loksnīti, un norāda uz šķīvīti, kurā saliktas 1 CUC monētas. Tas esot šīs sievietes vienīgais ienākumu avots, viņa uzkopjot tualeti un dzeramnauda paliek viņai. Salīdzinājumam, 0.3l Santiago de Cuba ruma pudele maksā 3.80 CUC. Nauda tiek pieprasīta arī tad, ja līdzi ir savs tualetes papīrs un esi kafejnīcas viesis, kurš nupat samaksājis par dārgām pusdienām. Pēc divām šūmēšanās dienām par to, ka tualete apmeklējums maksā teju eiro! Mēs atklājām, ka šķīvītī var likt arī mazāka nomināla monētas – 10, 25 centavo, un par tām tiek pateikts paldies un žestikulēšana mitējas. Vienīgā atšķirība, ka iznākot no tualetes, mazās monētas jau būs pazudušas somiņā, un šķīvītī, ka vienmēr, būs tikai 1 CUC monētas.
Havanā – no graustiem līdz santeria
Dodamies uz Havanu ar gidu un šoferi, kurš stūrē 1957.gada Ford, kuram nestrādā spidometrs, sēdekļi ir ielaminēti, un dažreiz pat tiek ieslēgts gaisa kondicionieris! Tūristu Havanā ir pārpārēm, tāpat arī uzbāzīgu tirgotāju, kas piedāvā banānu lapu cigārus, karikatūru zīmētāji un tautiskos tērpos saģērbtas sievietes, kas vīriešiem metas ap kaklu un dod bučas.
Vecā Havana tiek atjaunota pilnā krāšņumā – bruģētās ieliņas, senatnīgās ēkas, slavenais katedrāles laukums un Svētā Franciska baznīca.
Centrālajā Havanā ir skaistas mājas, taču uz katra balkoniņa žāvējas veļa, un mājas ir pilnīgi un galīgi nolaistas. Turpat Hemingveja iecienītākais bārs La Floridita (Hemingveju te piemin bieži – “Sirmgalvis un jūra” ir sarakstīts tieši Kubā) un Vašingtonas Kapitolija kopija. Te ir arī visuzpucētākie braucamie visā Kubā – rozā kabrioleti ir kā tūristu lamatas, jo eiropietes neesot spējīgas paiet garām tik skaistam autiņam, kuram pie stūres vēl ir viegli iesirms kubietis ar hūti un baltā kreklā.
Vedado atrodas Revolūcijas laukums – šeit esot teiktas daudzas svarīgas runas un tā esot teju svētākā vieta. Krietni interesantāki gan liekas blakus esošie kapi, Necrópolis Cristóbal Colón. Pie kapsētas stūriem noliktas mazas lellītes, sašķaidītas olas un saldumi, kas pieder pie santeria, afrikāņu reliģiju un katoļticības sajaukumam.
Havanā ir pilns ar dažādiem tirgiem un tirdziņiem, kur liels vairums preču ir ražotas Ķīnā. Vietējās sandales („ļoti laba cena, rūpnīcā strādā mans brālēns/onkulis/kaimiņš!”) un dažādi sīki suvenīri – magnēti un it kā melno koraļļu rotaslietas, kas parasti ir no ragiem vai plastmasas darināti. Cenas var un vajag nokaulēt! Vienmēr rūpīgi jāapskatās, vai viss pareizi saskaitīts, vai tiek izdots pareizs atlikums – dažreiz „iesmērē” kādu MN naudaszīmi CUC vietā.
Vai doties uz Tropicana kabarē? Mēs bijām skeptiski, jo bija dzirdētas daudzas ļoti dažādas atsauksmes, tajā skaitā, ka, ja līst lietus, šovs tiek atcelts un ka te nelaiž vīriešus šortos. Taču par lielu pārsteigumu šī bija viena no interesantākajām atrakcijām un viennozīmīgi spligtākajām atmiņām no Havanas! Dejotājiem bija fantastiski tērpi un lieliski atstrādāta horeogrāfija.
Las Terrazas kafija
Dodamies arī uz citām vietām ārpus Varadero un Havanas. Pa ceļam uz Las Terrazas uz katra lielāka tilta vai pagrieziena redz stopētājus, arī vicinot naudu. Stopē pat policisti, pieturas ir cilvēku pilnas un transports ir ārkārtīgi piebāzts. Kubieši padomju laiku ZIL pelēkās mašīnas, uz kurām bija uzraksts „Maize” un vecos vilcienu vagonos izgriež lodziņus un ieliek soliņus – tagad tie ir autobusi!
Las Terazzas ir paraugkomūna, kurā iedzīvotāji pārtiek no tūrisma ieņēmumiem, taču savulaik te, izcērtot kokus, sākusies zemes erozija. Tagad ir sastādīti jauni koki un var apskatīt franču laika kafijas žāvēšanas vietu. Lieliskā gide Sesīlija mums rāda Kubas putnus, dod pagaršot pomma rosa augļus un stāsta par tūristu koku. Izrādās, Kubā ir kāds koks, kuram ir sarkana miza un tā lobās. Tas esot iesaukts par tūristu koku, jo pēc revolūcijas ļoti daudzi inženieri aizbēga uz ASV, vietā tika atvesti cilvēki no Padomju Savienības. Gaišie eiropieši apdega Kubas saulē, palika sarkani un tad tiem nolobījās āda. Tā pēc līdzības šis koks nu tiek saukts par tūristu koku. Uzzinām par Period Especial un kā kubieties krāsojušas matus ar hibiscus ziediem līdz pirmajam lietum, jo matu krāsas nav bijis. Kā nesušas vēstules matu sakārtojumos, atbalstot partizānus. Izrādās, ka kādreiz bezmaksas piešķirtās zemes kārtība vairs neesot spēkā, zeme vietējiem tagad ir jāpērk.
Izpeldamies dabīgajos baseinos un dzeram kafiju, kas te audzēta. Tiekam pie vesela groza ar mango tikai par 1 CUC! Par šo vietu paliek vienas no siltākajām atmiņām no visa Kubas brauciena!
Pinar Del Rio – kubiešu matemātika un cigāri
Galvenais mērķis, dodoties uz Vinales un Pinar Del Rio, gleznaināko Kubas provinci, ir redzēt, kā tie gatavoti cigāri un pasaulē lielāko ārdjurvju gleznojumu Prehistoric Mural, kas veltīts šeit atrastajiem dinozauru kauliem. Pa ceļam piestājam pie “indiāņu alas”, kur katram tiek iedota glāzīte ar svaigi izpiestu cukurniedru sulu. Līdz šim pieraduši, ka ekskursijā viss ir iekļauts, mēs labprāt padzeramies. Sula jau izdzerta, kad izrādās, ka šīs dienas gids Fidels “piemirsis” pateikt, ka par sulu ir jāmaksā atsevišķi. 3 CUC no cilvēka. Sakām, ka vairāk par 1.50 CUC nemaksāsim!
Izbraucam cauri mazo namiņu pilsētai Vinales un nokļūstam pie kāda tabakas audzētāja. Tabaka tiek nodota valstij. 90% valstij, 20% kubietim, tāda tā kubiešu matemātika. Protams, ka cigārus arī pārdod! No gultas apakšas tiek izvilkta kartona kaste, kas pārklāta ar avīzēm. Cigāri tiek pārdoti aptuveni septiņas reizes lētāk nekā veikalā. Kad dodamies atpakaļ uz mašīnu, Fidels pēkšņi atvainojas un saka, ka dikti slāpstot, un iet atpakaļ uz māju pie kubietes, un vēlāk kabatā bāž naudu – komisija! Fidels beidzot arī šo to pastāsta par Īsto Kubu. Viņš esot bijis pasniedzējs, taču tā nav varējis izdzīvot, tāpēc sācis strādāt ar tūristiem. Uzzinājāam, ka visiem kubiešu vīriešiem ir vismaz gads jādienē armijā. Ja neturpina mācības augstskolā, tad divi gadi. Pēc izlaiduma eksāmeniem tiekot noteikts, ko cilvēkam vajadzētu mācīties un lielākais konkurss esot uz mediķiem. Fidels lepni stāsta, ka medicīna Kubā esot labākā pasaulē, tas nekas, ka zāļu gandrīz neesot. Kuba sūtot ārstus uz Dienvidameriku un Āfriku, dažādās misijās, un par to ārstiem pat kaut kas tiekot samaksāts! Kubas mediķi ir arī veids kā no Venecuēlas barterī tiek saņemta nafta.
Cūku līcis un krabju sezona
Aizbraucam arī uz Cūku līci, kas ir ļoti nozīmīgs Kubas vēsture, mazajās pilsētiņās manāmi plakāti ar Če Gevaru, pieminekļi, kā arī daudzas kapu kopiņas.
Cūku līcī nirstam – ūdens ir pilnīgi caurspīdīgs, redzamība virs 35 m, un ūdens 31°C silts. Zivju gan nav pārāk daudz, tās esot izķertas. Niršanas starplaikos ejam vērot turpat blakus esošo zemūdens alu – cenoti. Ūdens ir krietni vēsāks, taču gandrīz tikpat caurspīdīgs, un veselus 70 metrus dziļš. Pa ceļam uz cenoti vērojam krabjus. To tur ir tūkstošiem un tie nemaz nebaidās! Ir krabju migrācijas sezona, ar tiem ir pilni koku dobumi, akmeņu krāvumi un zāle. Redzam arī ļoti, ļoti daudz sarkanās skudras, noskurināmies, bet izrādās, tie ir nupat izšķīlušies mazie krabīši, kas jau dodas atpakaļ iekšzemē! Braucot pa ceļam redzam cilvēkus lasām krabjus milzīgos maisos ēšanai, visvairāk to esot pēc lietus. Pēc niršanas mūs aizved uz restorānu, kur ēdam omāru, krabju, korkodilu, bruņurupuču gaļu, rīsus, melnās pupiņas, salātus un svaigi spiestu guāvas sula.
Vienīgais mīnuss Cūku līcim ir odu daudzums. Pusminūtes laikā iekož pieci! Vietējie tikai smejas, ka odi ir viens no iemesliem kāpēc amerikāņiem nekas nesanāca Cūku līcī. Purvainā zeme ap līci ir īsta tropiskā odu paradīze.
Trinidad de Cuba
Braucienam uz Trinidadu, esam atkal sarunājuši šoferi, kurš atbrauc… ar sievu, jo viņa arī ļoti grib redzēt Trinidadu! Tā nu viņi visu ceļu sarunājas spāniski un atskaņo mūziku no telefona. Šoferis gandrīz nemaz nerunā angliski, sieva ne tik, bet mūsu spāņu valodas zināšanas aprobežojas ar bebida un banos, tāpēc pilsētu izstaigājam paši, jo jau laicīgi telefonā esam ielādējuši Lonely Planet ceļvedi.
Pilsēta ir tiešām ārkārtīgi skaista. 2014.gadā tā nosvinējusi 500 gadu jubileju, un ir kā iekonservēta laikā, jo savu uzplaukumu piedzīvojusi cukurniedru audzēšanas laikā. Mazās bruģētās ieliņas, vienstāvu mājiņas, krāsainas sienas un glītas baznīciņas rada senatnīgas pilsētas noskaņu. Uz katra stūra sauc ”Privet, drug, sigari, sigari!”, ir pilns ar veciem vīriņiem, kas izliekas, ka smēķē cigārus vai jāj ar ērzeļiem, bet tiem uz pieres zīmīte “foto=0,5 CUC”.
Nākošajā pieturā, Ņūorleānu atgādinošajā Cienfuegos, gāž lietus, kurš bērniem pilnīgi netraucē! Viņi basām kājām spēlē futbolu pilsētas galvenajā laukumā, viens puisis apguļas zemē, pašā peļķes viducī un ar rokām zīmē eņģeļus, gluži kā mēs sniegā. Citi samirkušo zemi no apstādījumiem izmanto dubļu kaujām. Lūk, īsta bērnība!
Kopsavilkumā
Divas nedēļas Kubā paskrēja garam nemanot. Kuba izrādījās mazliet citādāka, nekā gaidīts. Daudzās bildes internetā, kur redzamas kubieties smēķējam cigārus, ir inscenētas, Kuba tūristu rajonos ir mazliet bagātāka un krietni dažādāka vienas valsts ietvaros, nekā varētu domāt. Kubai vēl tāls ceļš ejams, līdz tā sasniegs to līmeni, kāds ir lielajos kūrortos pasaulē, tomēr vecās automašīnas un košie kubieši gan ir tikai Kubā. To Īstās Kubas sajūtu redz tikai uz vietas. Ir dienas, kad Kuba kaitina un ir vismaz tikpat daudzas, kad tā šķiet fascinējošākā zeme, kur būts. Jo – vai ir kāds garšīgāks auglis par gatavu, sulīgu mango tieši no koka, pašā sezonas plaukumā? Vēlu pavasari Kubā var nosaukt dažādi – par lietus sezonu, krabju migrācijas sezonu vai arī – mango sezonu! Maziņi, koši dzelteni, lieli, rozā, visi smaržīgi! Kuba mūsu atmiņās vienmēr paliks kā garšīgo mango zeme!
Bet kā tad ar medusmēnesi? Vai Kuba ir piemērota, lai šeit dotos divatā un izbaudītu mirkļus kopā? Viennozīmīgi!
Kubā varēs gan gulšņāt pludmalē vai viesnīcā, ēdot un baudot dzērienus pēc sirds patikas, gan arī apskatīt, ko sala piedāvā – dodoties pārgājienos ar kājām vai zirga mugurā, ienirstot vai snorkelējot! Kuba ir lielisks galamērķis, kurā pavadīto medusmēnesi atcerēsieties visu dzīvi!
Izmaksas
Laba aviobiļetes cena ir sākot no 400-500 eiro turp-atpakaļ, ar pārsēšanos, jo tiešo reisu no Rīgas nav, akciju laikā no Vācijas dažreiz var noķert arī piedāvājumus zem 400 eiro. Viesnīca var skatīties pēc vēlmēm, mazie vietējie namiņi/istabas ir pieejami pat no pārdesmit dolāriem dienā, lielās viesnīcas atkarībā no izvēlētā servisa līmeņa. Jārēķinās, ka būs vajadzīga arī vīzas karte, ko var iegādāties tūrisma aģentūrā Latvijā, mums tā izmaksāja 36 eiro no personas. Pērkot biļetes no ASV, būs cita kārtība, tur vajadzētu interesēties pie vietējās aviokompānijas, jo amerikāņiem ir citi noteikumi iebraukšanai un viņu aviokompānijas pieturas pie tiem. Pērkot kombinēto pakalpojumu no tūrisma aģentūras (mēs pirkām Estravel Latvija), aviobiļete no Vācijas un viesnīca nedēļai mums izmaksāja 1400 eiro personai (viss-iekļauts). Garākam braucienam viesnīcas izmaksas vairs nav tik lielas, ko kombinētajā pakā tieši lidojuma cena sastāda lielāko daļu. Ekskursijas var rezervēt gan laicīgi, gan uz vietas pie vietējiem pakalpojumu sniedzējiem.
Lasi par citiem Alīnas un Jēkaba braucieniem viņu blogā Sapņu Medniece (www.sapnumedniece.lv) un seko Instagram (www.instagram.com/lincalincalinca)!
Foto: Jēkabs Andrušaitis
