Mēs apprecējāmies skaistā augusta dienā, savukārt ideja nosvinēt laulības pusgada jubileju ziemā radās kopā ar fotogrāfi Kristīni Grīnvaldi. Citā gadalaikā atgriezāmies kāzu dienas sajūtās, bet pilnīgi nesatraucoties par to, ka nosmērēsies kleita, kavēsies kāzu auto vai sajauksim pirmās dejas soļus.

Ziemas fotosesijas priekšvakarā zemi klāja dubļu jūra, un nekas neliecināja par to sniegbalto februāra pasaku, ko ieraudzījām aiz loga nākamajā rītā. Jutāmies, it kā šī diena tiešām būtu mums uzburta.

Rīts sākās ar pucēšanos, stiliste man izveidoja frizūru un nedaudz košāku un drosmīgāku grimu nekā kāzās – tas lieliski piestāvēja zaļi brūnajiem ziediem līgavas pušķī. Atbilstoši sezonai baltā līgavas kleita tika papildināta ar pūkainu puskažociņu un dūrainīšiem.

Piedzīvojums sākās piesnigušā mežā netālu no Rīgas, kur devāmies zirgu izjādē. Pārliecinājāmies, ka līgava baltā kleitā kopā ar sudrabsirmu zirdziņu izskatās nudien skaisti. Raivis, lai arī pirmo reizi bija zirga mugurā, labi sapratās ar spraiga rakstura ķēvi. Pēc izjādes devāmies meklēt skaistus skatus pie Katlakalna baznīcas un Rāmavas muižas parkā. Pasakaini piesnigušie koki izskatījās pēc baltām ķiršu un ābeļziedu kupenām pavasarī.

No tās dienas mums palikušas gan skaistas atmiņas, gan brīnišķīgas fotogrāfijas. Ja kāzu dienā nevar veltīt neierobežotu laiku fotosesijai divatā, tad kāzu jubilejas reizē to noteikti var. Tā ir skaista iespēja vēlreiz uzvilkt kāzu tērpus, varbūt izmēģināt kaut ko citādāku, apmeklējot kādu īpašu vietu, kur nebija iespējas pabūt tieši kāzu dienā, un atmetot jebkādas rūpes par kāzu norisi un viesiem.