Neapšaubāmi, ja reiz kāds dzīvnieks ienācis mūsu ģimenē, tas kļūst par daļu no tās. Ģimenes loceklis. Īpaši jau suņi, kas ne velti tiek dēvēti par cilvēku labākajiem draugiem. Tieši tādēļ, precoties un svinot savas dzīves skaistāko dienu, nereti vēlamies, lai arī mūsu mājdzīvnieki būtu klāt šajā īpašajā notikumā. Kā to vislabāk izdarīt, ļaujot dzīvniekam justies ērti, jautājām diviem pāriem, kuru suņiem kāzu dienā bija atvēlēta īpaša loma.
Liene, Uģis & viņu Lotte
Plānojot savas kāzās, Liene un Uģis zināja, ka viņu sunim Lottei arī kāzās tiks iedalīta īpaša loma – Lotte būs klāt un visur piedalīsies.
“Lotte mums vienmēr ir bijusi daļa no ģimenes – jau no pašiem pirmsākumiem zinājām, ka vēlamies tādu suni, kuru visur bez pārlieku lielām problēmām varēsim paņemt līdzi. Līdz ar to, Lotte vienmēr visur brauc un piedalās kopā ar mums – neatkarīgi no tā, vai tās ir ģimenes vakariņas restorānā, ballīte jūras krastā vai pastaiga mežā. Un, lai arī Lotte tomēr labprātāk vada savas dienas zem siltas segas, viņa vienmēr uzticīgi arī mūs pavada ikdienas gaitās. Līdz ar to, gluži loģisks šķita lēmums iesaistīt Lotti mūsu kāzu dienā – un, lai arī tas nebija galvenais mērķis, ļoti priecājamies, ka izdevās viņai būt daļai no kāzu ceremonijas un ballītes,” stāsta Lottes saimniece Liene.
Lai gan sākotnēji abi vairāk sliecās par labu Lottes iesaistīšanā tikai kāzu ballītes daļā, tomēr, kad tika atrasta ceremonijas vieta – baznīcas drupas, bija skaidrs – Lottei jābūt arī tur!
“Baznīcas drupās grīdas vietā ir zāle, līdz ar to mācītājs piekrita, ka Lotte var būt daļa no mūsu kāzu ceremonijas. Tad šķita likumsakarīgi, ka viņa varētu nest pašu centrālo kāzās – gredzenus, jo galu galā Lotte ar mums bijusi kopā jau kopš pašiem pirmsākumiem. Šaubas par viņas piemērotību šim uzdevumam mums nebija – zinājām, ka Lotte nepazudīs kāzu dienas juceklī, jo vienmēr turas tuvumā tieši mums. Un tā arī bija – jau sākot ar agro rītu un pucēšanos līdz pat vēlai ballītei uz deju plača – Lotte bija visur kā daļa no pasākuma un viesu pulka,” ar smaidu sejā atminas Liene.
Protams, jāņem vērā, ka suns ir suns, ar savām kaprīzēm, nepatikām. Arī Lottei ne viss kāzu dienā esot sagādājis prieku – viņa neesot bijusi pārlieku priecīga tajā brīdī, kad vajadzēja pildīt savu galveno uzdevumu – atnest saimniekiem laulības gredzenus. Iemesls – ārā viegli smidzināja lietus. “Tā kā Lotte dod priekšroku paprikai, desmaizei un siltai segai virs galvas, tad šis bija gluži nevēlams faktors. Bet tas netraucēja Lottei tomēr saņemties, un, kopā ar puķu meitenīti, gredzenus nogādāt līdz improvizētajam altārim. Protams, vēlāk viņa tika atalgota ar kārtīgu desmaizīti,” stāsta saimniece.
Liene un Uģis norāda, ka, ja kādam dzīvnieku piedalīšanās svinībās šķiet mocības, tad pilnīgi noteikti to nevajag darīt – galvenais tomēr esot, lai paši suņu saimnieki arī jūtas komfortabli tik svarīgā dienā.
Mūsuprāt, ir necilvēcīgi turēt suni pie siksniņas visu dienu un nakti, tādēļ dzīvniekus kāzās vajadzētu iesaistīt tikai tad, ja ir pārliecība, ka tie nepazudīs un labi jutīsies ballītes atmosfērā starp daudziem cilvēkiem.
Protams, jāievēro baznīcas un svinību vietas prasības, attiecībā uz dzīvniekiem un to dalību pasākumā. Ne visur tas tomēr ir atļauts. Noteikti nedrīkst aizmirst arī par paša dzīvnieka labklājību tajā dienā – gan par uzturu, gan arī pabrīdināt viesus, ka nevajag suni pārbarot ar dažādām uzkodām no svētku galda. Tāpat, vēlams, lai ir cilvēks, kas var uzņemties atbildību par suni kāzu dienā, ja rodas tāda nepieciešamība. Galvenais uzsvars šajā dienā tomēr ir uz jauno pāri un viņu savienības svinēšanu, līdz ar to, svarīgi, lai visas iesaistītās personas (tajā skaitā arī dzīvnieks) jūtas komfortabli, balstoties uz iepriekšēju pieredzi un dzīvesstilu,” ieteikumos citiem dzīvnieku saimniekiem dalās Liene.
Sallija, Rihards & viņu Carella
Ja kāzas plānotas tikai šaurā lokā, vai arī zināt, ka jūsu mīlulis nejutīsies labi ballītes atmosfērā, vēl kāds veids, kā iesaistīt savu mājdzīvnieku kāzu norisē, ir kopīga fotosesija pēc vai pirms ceremonijas. Šādu variantu izvēlējās arī Carellas saimnieki Sallija un Rihards.
“Mēs patiesi mīlam suņus. Rihardam ir savs medību suns – Flora, man pamatskolā klasesbiedrenes dāvināja Žirafi, un Carella ir mans izsapņotais sapnis – mūsu kopējais suns. Mums suņi ir ģimenes locekļi. Es Carellu dēvēju par mūsu suņu bērnu, un tagad arī Rihards viņu sauc šādā pat vārdā. Tā kā baznīcā dzīvniekiem nav ļauts atrasties, tad izvēlējāmies Carellu satikt fotostudijā.
Zinājām – precamies tikai vienreiz, un šādas bildes ir un būs neatkārtojamas,” stāsta Sallija.
Viņa arī bija galvenā iniciatore, ka Carellai jāpiedalās fotosesijā. Rihards tam piekrita, jo zināja, ka tas Salliju darīs vēl laimīgāku viņu abu īpašajā dienā. “Mūsu kāzas bija fantastiskas savā vienkāršībā un privātumā – bijām mēs un vedēji. Carellu satikām fotostudijā, un tālāk devāmies bez viņas. Carellai bija tikai ziedu vainags, kuru pēc stundas viņa sāka jau rotaļīgi kost nost. Nekāda smagnēja apģērba, kas radītu diskomfortu, nebija. Neskaitot fotogrāfu, pret kuru Carellai nebija iebildumu, svešu cilvēku nebija klāt. Suns brīvi pārvietojās pa studiju, un bildes tika uzņemtas nepiespiežot viņu. Nodrošinājām gan ūdeni, gan kārumus. Zinājām, ka Carellai un mums būs jautri, mūsu ekspektācijas arī piepildījās,” norāda Sallija.
