Neapšaubāmi, tas resursu daudzums, kas nereti paliek pāri pēc kāzām, ir neaptverams. Arī Latvijā arvien vairāk dzirdam par cilvēkiem, kas ikdienā taupa resursus, domā ilgtspējīgāk un ekoloģiskāk. Kāzu rīkotāja Dagnija Lībane / Sparkling stāsta, ka visā pasaulē to dēvē par mindful approach, kad mēs pārdomājam katru lietu un notikumu savā dzīvē, izvērtējam, kā to maksimāli pielietot un domājam ilgtspējīgāk.
Svarīgs ne tikai kāzu budžets, bet arī budžeta izlietojums
“Stāsts ir par to, kā katrs konkrētais pāris izlieto savu kāzu budžetu – vai viņi maksimāli piedomā pie tā, kā un cik dažādos veidos viņu kāzām iegādātās lietas tiks izmantotas, lai neradītu lieku daudzumu nevajadzīgu atkritumu. Cilvēki par šīm lietām diemžēl vairāk domā ikdienā, kā savos svētkos, tomēr, runājot ar pāriem, es pēdējā laikā arvien vairāk novēroju, ka viņiem ir svarīgi ne tikai, cik liels būs viņu kāzu budžets, bet arī, lai tas tiktu maksimāli vērtīgi izlietots,” stāsta Dagnija Lībane.
Iepriecināt citus – nogādāt kāzu ziedus kādā pansionātā vai slimnīcā
Viens no lielākajiem kāzu resursiem (un diemžēl arī – vēlāk atkritumiem) ir dekorācijas un ziedi. Protams, kāzas nav iedomājamas bez ziediem, bet arī attiecībā uz tiem ir vairāki varianti, kā tos maksimāli pielietot. Pirmkārt, ja tiek izmantoti grieztie ziedi, tad Dagnija iesaka izvēlēties sezonālos ziedus, kas sastopami tepat mūsu platuma grādos, nevis, piemēram, atgādāti no Kenijas – šādu ziedu ceļš ir daudz garāks un līdz ar to arī resursus pātērējošāks. Otrkārt, viņa iesaka maksimāli izmantot zaļos augus podiņos, kuri pēc tam nebūs jāmet laukā, bet tos varēs izmantot vēl. “Tas pats attiecas uz griezto ziedu dāvināšanu kāzās.
Ziedi, protams, ir skaisti, bet tas, cik reizēm pret tiem nevērīgi izturas šajā dienā, piemēram, laikus neieliekot ūdenī, tikai apliecina, ka lūgums dāvināt dzīvos augus podiņos būtu lieliska alternatīva.
Ir arī pāri, kas lūdz ziedus nedāvināt vispār, tā vietā aicinot par ziediem paredzēto naudu novirzīt kādam labdarības projektam, kas svarīgs pašam pārim,” stāsta Dagnija. Viņa norāda, ka nereti atkritumu maisi sagaida arī dekorācijās izmantotos ziedus. “Protams, reizēm ziedi tiek izdalīti viesiem, reizēm tos paņem dekorators, bet reizēm tie uzreiz pēc kāzu svinībām nonāk melnajos atkritumu maisos. Daudzi no šiem ziediem vēl ir perfektā stāvoklī. Pasaulē cilvēki ir atraduši daudzus risinājumus, kā šos ziedus izmantot vēl. Piemēram, visus tos savākt un nākamajā dienā aizvest uz veco ļaužu pansionātiem vai slimnīcām, kur šie ziedi turpinās iepriecināt cilvēkus. Var atrast vietas, kur šos ziedus pieņemtu atplestām rokām, un no sirds par tiem priecātos. Protams, tas ir papildus plānošanas jautājums. Latvijā vēl par šādiem variantiem neesmu dzirdējusi, bet arī es labprāt kaut ko tādu darītu, ja atrastos kāds pāris, kam tas būtu nozīmīgi,” atzīst Dagnija.
Nepazust kāzu eiforijā, kad šķiet – es vēlos visu!
Viņa arī norāda par pārējo dekorāciju nelietderīgu izmantošanu. “Es tomēr uzskatu, ka labāk būtu izmantot vai nu profesionāla dekoratora vai nomas pakalpojumus, lai pēc tam nebūtu jāizmet atlasa lentīšu kaudzes un mežģīņu burciņu krājumi.
Cilvēkiem nereti šķiet, ka daudz lētāk būs pašam visu sapirkt un sagatavot, bet, ja šīs lietas netiks izmantotas vēlāk, tad tā ir nelietderīga laika un resursu tērēšana.
Arī es pati kā kāzu organizators aizvien vairāk piedomāju, un iesaku pāriem nepazust kāzu eiforijā ar domu, ka mums vajag visu. Tādēļ iesaku tomēr nedrukāt 7 dažādus kāzu ielūguma papildinājumus. Protams, tas mēdz būt skaisti, bet jautājums vienmēr ir, kur tas viss paliek un cik daudz resursu un laika tiek iztērēts šo lietu pagatavošanai. Tas pats attiecas arī uz sveču lietošanu. Protams, kāzās tās izskatās ļoti skaisti, bet, saliekot pilnus galdus ar degošām parafīna svecēm, tās tomēr izdala lielu daudzumu izdedžu,” stāsta Dagnija.
Apzināties, ka ēdiens ir vērtība
Jebkuru kāzu kontekstā noteikti ir jārunā arī par pāri palikušo ēdienu. Lai gan reizēm tas tiek sadalīts un iedots līdzi viesiem, ne vienmēr tā notiek, un daļa neapēstā ēdiena tiek izmesta laukā. “Runājot par ēdienu, pāri pēdējā laikā izvēlas atbalstīt arī vietējos ražotājus, piemēram, atbalstot mazas sidru un vīnu darītavas un ēdināšanas uzņēmumus. Tā arī ir sava veida pozitīvas enerģijas apmaiņa,” atzīst Dagnija. Ir vēl daudzas pozīcijas, par kurām piedomāt, organizējot savas kāzas. Pasaulē neskaitāmi daudz līgavu izvēlas, piemēram, īrēt savu kāzu kleitu vai iegādāties to vintage veikalos. Latvijā šī tendence vēl nav tik izplatīta, jo līgavas vēlas, lai viņām būtu tā vienīgā un īpašā kleita. “Ja kāds pāris vēlas realizēt kaut vienu ideju no tā saucamās mindful approach, tad tam ir jānāk no sirds, tas nevar kļūt par teātri.
Tās var būt mazākas vai lielākas lietas – necirst meijas, nelikt uz galdiem grieztos ziedus, nepārspīlēt ar ēdiena daudzumu,”
stāsta Dagnija Lībane.
