Šķiet, ka vienas no līgavu lielākajām bailēm ir: manās kāzās nepietiks ēdiena un dzērienu. Tās jebkurai līgavai ir gatavās šausmas iedomāties, ka kāds viņu kāzās varētu būt palicis pietiekami nepaēdis. Iespējams, tā ir latviskā mentalitāte, iespējams – visas pasaules iezīme, kā rezultātā pāri nereti krietni vien pārspīlē ar ēdienu daudzumu.
Bet kā tad galu galā zināt un prast izrēķināt, cik daudz ēdiena un dzērienu būs nepieciešams? To jautājām restorāna Entresol šefpafāram un īpašniekam Raimondam Zommeram.
Sāksim ar uzkodām!
Esam raduši, ka pēc kāzu ceremonijas viesiem jāpasniedz nelielas uzkodas, kā arī dzirkstošus un atspirdzinošus dzērienus. Raimonds Zommers norāda, ka tas, ko servēt uz uzkodu galda, šoreiz nav tik būtiski, kā daudzums cik būtu jāuzliek. Tie varētu būt aptuveni 100 gramu ēdiena vienam cilvēkam.
“Plānojot uzkodu galdu, noteikti jāpiedomā pie tā, lai pasūtītās uzkodas būtu nedrūpstošas, izskatītos estētiski, kā arī nesaturētu, piemēram, tādas sastāvdaļas kā magoņu sēklas un ķimenes.
Tāpat vajadazētu izvairīties no ēdieniem, kas krāso, piemēram, meža mellenes,” iesaka šefpavārs.
Brīvā dabā cilvēki ēd vairāk
Lai izrēķinātu, cik daudz ēdiena būs nepieciešams kāzu svinībās, Raimonds Zommers iesaka vispirms padomāt par konkrēto kāzu formātu – kāzas brīvā dabā piknika formātā vai svinīgas vakariņas pie galdiem. Ja kāzu svinības iecerētas vairāk formālas, tad uz katru viesi, visa vakara gaitā, var rēķināt 700-900 gramus ēdiena, no kuriem 100 gramus sastādīs kāzu kūka. Savukārt, ja kāzas iecerēts svinēt brīvā dabā, piknika formātā, tad jārēķina lielāks daudzums ēdiena – vismaz 1000-1100 gramu uz vienu viesi.
“Protams, viss ir atkarīgs no tā, kas būs ēdienkartes piedāvājumā. Ja uz galda atradīsies tikai sakņaugi un veģetāri salāti, tad būs cilvēki, kam ar to nepietiks.
Tādēļ, kopā ar ēdinātājiem, ir rūpīgi jāizsver, kāds būs maltītes piedāvājums,”norāda šefpavārs.Pats Raimonds Zommers, plānoto kāzu un citu svētku piedāvājumu, dala četrās lielās kategorijās:
- Salāti – lapu, veģetārie, zivs, gaļas un citu veidu;
- Zivis – garneles, omāri un citas;
- Gaļas ēdieni – kūpināta pīle, rostbifs, cepetis u.c.;
- Veģetārie ēdieni, piemēram, humuss, baklažānu rullīši un citi ēdieni, ko, visticamāk, baudīs arī neveģetārieši.
“Edienkartes piedāvājumā var tikt iekļauti dažādu veidu salāti, uzkodas, bet galvenais, lai no tā nemainās nepieciešamā svara daudzums uz vienu viesi,” skaidro Raimonds.
Ēdieniem jābūt sezonāliem
Svētku ēdienkartes sastādīšanā, īpaši izvēloties pamatēdienus, ir vairāki aspekti, kas jāņem vērā. Viens no būtiskākajiem, protams, ir izmaksas, jo, nenoliedzami, pamatēdienu cenas parasti ir visaugstākās. Ēdienkarti nosaka arī produktu sezonalitāte un to, cik pieejamas ir izvēlēto ēdienu sastāvdaļas. Plānojot pamatēdienus, Zommers iesaka izvairīties arī no zivīm ar asakām, piemēram, karpām un līņiem. Tāpat arī gaļas ēdienu izvēle ir rūpīgi jāizvērtē – jēra specifiskās pēcgaršas dēļ, iespējams, nebūtu ētiski to pasniegt kāzās, gluži tāpat kā rozā krāsas gaļu, jo daudziem cilvēkiem ir zināmi aizspriedumi pret to.
Šefpavārs norāda, ka dāmas, visbiežāk, izvēlas pīles gaļu, bet kungi – liellopu, tāpat arī tītara un strausa gaļa ir izpelnījusies popularitāti. Savukārt, no zivīm visiecienītākās ir jūras karūsa, asaris, bute un citas baltās zivis. Tāpat arī zandarts, ko vienmēr iespējams iegūt svaigu un pagatavot bez asakām. Protams, aizvien tiek servēts arī lasis, bet Raimonds Zommers norāda, ka tas zaudējis savu agrāko popularitāti. “Pamatēdienu piedevām un mērcēm būtu jābūt sezonālām, tādā veidā netiks sadārdzināts pamatēdiens,” norāda šefpavārs.
Kāzu kūka – tikai simboliska
Šefpavārs atbalsta arī, jau par tradīciju kļuvušo, saldumu galdu. Tas ir daudz labāks veids, kā viesiem nogaršot vairāku veidu saldumus, un var būt lieliska alternatīva kāzu tortei. Ja pāris tomēr vēlas griezt kāzu kūku, tad tā var būt simboliska mazāka izmēra kūka, kas pēc tam lielā daudzumā nepaliks pāri. Zommers norāda, ka, tāpat kā tendence, ir saglabājusies individuālā deserta servēšana.
Kādus alkoholiskos dzērienus vislabāk piedāvāt?
Ja vien netiek organizētas bezalkoholiskās kāzas, tad Raimonds Zommers norāda, ka stiprajam alkoholam kāzās būtu jābūt. Tendence rāda, ka jaunie pāri nereti paši sarūpē alkoholu, vadoties no ēdinātāju rekomendācijām. Tomēr Zommers norāda, ja pāris nolēmis alkoholu iegādāties pats, tad ne vienmēr varēs precīzi izrēķināt, cik alkohola būs nepieciešams. Tādēļ nereti pāris dzērienus iegādājas vairāk, kā nepieciešams, kas nozīmē, ka vēl ilgi pēc kāzām mājas bārs būs pilns ar alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu pudelēm. Pie tam, ne vienmēr sanāk lētāk pašiem iegādāties alkoholiskos dzērienus.
“Kāzu svinībās noteikti vajadzētu būt kādam dzirkstošajam alkoholiskajam dzērienam.
Pēc ceremonijas, pirmajai šampanieša glāzei var rēķināt 125 mililitrus dzēriena uz vienu cilvēku. Ja pie ceremonijas vietas paredzēts būt stundu vai ilgāk, tad tie varētu būt pat 180 mililitri vienam cilvēkam,” iesaka Raimonds Zommers. Runājot par alkohola daudzumu jau svētku vakariņās un tālākajās svinībās, šefpavārs norāda, ka pie vakariņām noteikti jāpasniedz vīns – parasti tiek piedāvāti divi sarkanvīni un divi baltvīni pēc izvēles. “Ja vīns vakariņu laikā tiek piedāvāts pie katra pasniegtā ēdiena, tad jārēķina 125-130 mililitri pie katra ēdiena,” iesaka Raimonds Zommers.
Runājot par tālākā vakara dzērienu karti, noteikti vajadzētu iekļaut gan vīnu, gan dažādu veidu kokteiļus, gan tā dēvēto – stipro alkoholu. No kokteiļiem joprojām populāri ir Apperol Spritz un dažāda veida Mojito. No stiprā alkohola noteikti vajadzētu iekļaut degvīnu, viskiju, džinu, konjaku, ja atļauj kāzu budžets.
